Atomu spektri

Apskatīt video Khan Academy platformā: Khan AcademyAtomic spectra

Transkripts:
00:00
- [Pasniedzējs] Mēs varam raudzīties uz zvaigznēm vai miglājiem,
00:02
vai pat planētām, kas ir ļoti, ļoti tālu,
00:05
un novērtēt, no kā tās sastāv, kādi elementi
00:09
Tās veido?
00:10
Bet kā mēs to izdarām?
00:12
Kā mēs, sēžot šeit uz Zemes,
00:13
varam noskaidrot, kādi elementi tur ir,
00:16
piemēram, eksoplanētas atmosfērā?
00:19
To izdara, izmantojot atomu spektrus
00:21
un spektrālo analīzi.
00:23
Kas tieši tas viss ir? Paskatīsimies.
00:26
Sāksim, aplūkojot atoma modeli,
00:28
un paskatīsimies uz visvienkāršāko – ūdeņraža atomu.
00:31
Ūdeņraža atomā
00:32
mēs zinām, ir viens protons un viens elektrons,
00:34
un populārākajos attēlojumos
00:36
elektronu rāda riņķojam ap protonu, vai ne?
00:39
Bet tas nav pareizais modelis,
00:41
jo elektroni nav mazas vielas lodītes,
00:43
kas riņķo līdzīgi kā planētas.
00:46
Patiesībā tie ir kvantu objekti, kuriem ir gan daļiņu,
00:49
gan viļņa īpašības,
00:51
un viena no viļņa īpašībām ir: vilnis ir izplūdis telpā.
00:54
Tas nav vienā konkrētā vietā,
00:56
bet izkliedēts,
00:57
tas nozīmē, ka elektroni arī ir izkliedēti.
01:00
To sauc par elektronu mākoni,
01:02
un šiem elektronu mākoņiem var būt dažādas formas.
01:06
Piemēram, ja aplūko ūdeņradi
01:08
tā zemākajā enerģijas līmenī, tad elektrona mākoņa forma
01:12
izskatās aptuveni šādi.
01:14
Tas ir it kā sfēra.
01:16
Un tas nenozīmē, ka elektrons te riņķo.
01:18
Nē, nē, nē – pats šis mākonis
01:22
pārstāv elektronu.
01:24
Tagad galvenais jautājums.
01:26
Kas notiek ar šo atomu, ja tam pievadām enerģiju?
01:29
Kad pievadām nedaudz enerģijas,
01:31
elektrons to absorbē,
01:32
un jautājums – kas ar to notiek tālāk?
01:34
Ja enerģijas ir pietiekami,
01:35
elektrons var to absorbēt un vienkārši pamest atomu.
01:38
Tādā gadījumā elektrons "aizbēg"
01:39
un paliek tikai viens protons.
01:43
Bet ja netiek dots tik daudz enerģijas?
01:45
Kas, ja tiek dots tikai nedaudz,
01:46
ne pietiekami, lai izkļūtu,
01:47
tikai nedaudz?
01:48
Kas tad notiek?
01:49
Ak, te var notikt interesantas lietas,
01:51
un, lai to saprastu, apskatīsim analoģiju.
01:54
Mana mīļākā analoģija ir doma par aku,
01:57
kurā te iekšā ir bumbiņa.
01:59
Šī bumbiņa atbilst šeit elektronam,
02:01
tāpat kā bumbiņa atrodas akā,
02:04
un, ja gribam, lai bumbiņa "izkļūst" no akas,
02:07
tai jāpiešķir enerģiju, pietiekami enerģijas.
02:11
Līdzīgi arī šis elektrons
02:13
– šis elektronu mākonis atrodas bedrē.
02:16
Atšķirība – te ir īsta, fiziska aka,
02:18
ko rada gravitācija.
02:19
Atomā – cita veida aka.
02:20
To rada elektriskie spēki.
02:23
To parasti sauc par potenciālo bedri,
02:25
bet ideja ir tā pati.
02:26
Lai no bedres izkļūtu, elektronam jāpiešķir
02:28
pietiekama enerģijas, vai ne?
02:30
Un lielais jautājums bija:
02:31
kas notiek, ja neiedod tik daudz enerģijas?
02:32
Kas, ja iedod tikai mazliet?
02:34
Kas tad notiks?
02:35
Varētu šķist, ka nekas nenotiks.
02:37
Ja piešķiru mazliet enerģijas,
02:38
bumbiņa atkritīs lejā, vai ne?
02:40
Izrādās, ka potenciālā bedre te
02:41
nav tāda kā šī.
02:43
To drīzāk var iedomāties
02:45
ka tā izskatās aptuveni šādi.
02:47
Redzam, ka ir dažādi līmeņi,
02:50
kuros bumbiņa var atrasties.
02:51
Tagad tā ir zemākajā līmenī,
02:53
ko numurēsim kā 1.
02:54
Ja piešķir tik daudz enerģijas,
02:56
bumbiņa var pacelties un palikt 2. līmenī.
02:59
Tas ir iespējams – ir vēl viens enerģijas līmenis,
03:01
kurā bumbiņa var atrasties.
03:02
Ja piešķir vēl vairāk enerģijas,
03:03
bumbiņa var būt nedaudz augstākā enerģijas līmenī
03:06
un tā tālāk.
03:08
Un tāpat ir ar elektroniem.
03:10
Pašlaik elektrons ir zemākajā līmenī,
03:13
bet ir arī augstāki līmeņi, ko tas var aizņemt.
03:16
Ja piešķir tieši pietiekamu enerģiju, tas var pārlēkt uz augstākiem līmeņiem.
03:20
Un kad tas to izdara,
03:22
elektronu mākoņa forma mainās.
03:24
Piemērs.
03:27
Ja piešķiram tieši tik enerģijas,
03:29
lai elektrons varētu pārlēkt uz,
03:30
teiksim, nākamo līmeni,
03:33
tad elektrona mākonis mainīs formu.
03:35
Jaunā forma izskatīsies aptuveni šādi.
03:38
Tas ir 2. enerģijas līmenī,
03:39
nākamajā pieejamajā enerģijas līmenī.
03:41
Un var redzēt: tāpat kā bumbiņa
03:43
tagad ir tālāk no zemes virsmas,
03:46
jo tai ir lielāka enerģija,
03:48
līdzīgi arī elektronu mākonis
03:50
kļūst it kā lielāks, jo tam ir vairāk enerģijas.
03:54
Tomēr, atšķirībā no redzētā te,
03:57
elektroni šajā līmenī var ieņemt arī citas formas,
03:59
atrodoties šajā jaunajā enerģijas līmenī.
04:01
Piemēram, vēl viena iespējamā elektronu mākoņa forma
04:04
izskatās aptuveni šādi.
04:05
Forši, vai ne?
04:06
Neuztraucies par to, kā tieši iegūstam šīs formas
04:08
un visas nianses.
04:09
Vienkārši tā tas ir,
04:10
ka iespējamas vairākas formas,
04:11
bet svarīgi ir tas, ka pašlaik
04:14
elektrons ir augstākā enerģijas līmenī,
04:16
2. pieejamajā enerģijas līmenī.
04:17
Un ja piešķiru vēl vairāk enerģijas,
04:20
atkal tieši tik, lai tiktu līdz nākamajam līmenim,
04:22
forma atkal mainīsies.
04:24
Tā kļūs vēl lielāka.
04:25
Un šajā līmenī iespējamo formu ir vēl vairāk.
04:28
Tas ir forši – šāds ir mūsdienu modelis.
04:31
Tas ir atomu kvantu-mehāniskais modelis.
04:34
Piešķirsim dažus tehniskus nosaukumus,
04:37
šīs dažādās formas, par kurām runājām,
04:39
sauc par orbitālēm.
04:42
Ievēro: tā nav orbīta.
04:44
Elektrons nekustas pa orbītu.
04:45
Visa šī mākoņa forma pati pārstāv elektronu,
04:47
un to sauc par orbitāli.
04:49
Bet šos enerģijas līmeņus
04:52
arī nosaucam īpašā vārdā.
04:54
Tas ir galvenais kvantu skaitlis.
04:57
Skan smalki, bet tas tikai pasaka,
04:59
kādā enerģijas līmenī atrodas orbitāles.
05:02
Visām orbitālēm ar vienu un to pašu kvantu skaitli
05:05
vienmēr ir vienāds enerģijas līmenis.
05:08
Un vai tu domā,
05:09
kā pievadīt šo enerģiju?
05:11
Ir vairāki veidi.
05:12
Sadursmes, karsējot atomus,
05:14
vai arī apstarojot ar gaismu.
05:16
Enerģiju var pievadīt dažādos veidos.
05:19
Svarīgi, ka, dodot tieši pareizu enerģijas daudzumu,
05:21
elektroni var pārlēkt uz augstākiem līmeņiem.
05:23
Taču mūsu mērķiem formas,
05:24
orbitāles, nav pārāk svarīgas.
05:26
Svarīgāki ir dažādie enerģijas līmeņi
05:29
un izpratne, kas notiek, kad elektroni pārlec
05:30
no viena uz citu.
05:32
Tāpēc atmetīsim formas
05:34
un izmantosim apļus, lai attēlotu dažādus enerģijas līmeņus.
05:38
Šeit esmu uzzīmējis, paskaties,
05:40
tas attēlo 1. enerģijas līmeni,
05:42
kas elektronam ir pieejams.
05:44
Tas nenozīmē, ka elektroni riņķo,
05:45
šeit, labi?
05:46
Tad ir 2. enerģijas līmenis.
05:47
Tāpat kā orbitāļu zīmējumos,
05:48
2. līmenis ir lielāks.
05:50
3. enerģijas līmenis ir vēl lielāks,
05:51
vēl tālāk no centra, un tā tālāk.
05:54
Tie ir galvenie kvantu skaitļi,
05:56
kas apzīmē enerģijas līmeņus,
05:58
bet cik šādu līmeņu vispār ir?
06:00
Labs jautājums.
06:02
Izrādās, es esmu uzzīmējis tikai 4,
06:04
bet patiesībā enerģijas līmeņu ir bezgalīgi daudz,
06:07
kas var būt.
06:08
Var iztēloties, ka ieliek bezgalīgi daudz
06:10
pakāpienu, un to tiešām var izdarīt,
06:12
samazinot pakāpienu augstumu,
06:15
tu vari iedomāties, ka var turpināt
06:17
vēl un vēl, un vēl daudz pakāpienu.
06:19
Apmēram tā arī ir ar enerģijas līmeņiem.
06:21
To ērti rāda diagramma –
06:24
enerģijas līmeņu diagramma – aptuveni šāda.
06:28
Skaties, te ir 1. enerģijas līmenis,
06:30
2. līmenis, 3. līmenis,
06:31
4., 5., 6., 7., 8., 9. līmenis,
06:33
un galu galā – bezgalīgi tāls enerģijas līmenis.
06:36
Tas nenozīmē, ka vajag bezgalīgu enerģiju,
06:38
lai te nokļūtu, nē, nē, nē.
06:39
Skaties: vajag galīgu enerģijas daudzumu,
06:41
lai pārietu no šejienes uz turieni,
06:42
bet pa vidu ieliku bezgalīgi daudz pakāpienu,
06:45
samazinot to soli.
06:47
Līdzīgi var domāt,
06:48
ka te ir bezgalīgi daudz līmeņu,
06:49
ko var izvietot no šejienes līdz šejienei.
06:52
Var iedomāties: kad esi ļoti tālu
06:55
no protona, būtībā esi
06:57
bezgalīgajā enerģijas līmenī.
06:58
Bezgalīga enerģija nav vajadzīga,
07:00
lai faktiski te nokļūtu.
07:02
Labi, turpinām ar jautājumu:
07:03
kas notiek, kad elektroni pārlec uz augstāku enerģijas līmeni?
07:05
Vispirms: šo sauc par pamatstāvokli,
07:07
bet šos pārējos, augstākos enerģijas līmeņus
07:09
– par ierosinātajiem stāvokļiem.
07:10
Pieņemsim, ka sakarsējam atomu,
07:12
un elektrons pārlec no pamatstāvokļa
07:15
uz 3. līmeni – ierosināto stāvokli šeit, labi?
07:18
Kas ar to notiek tālāk?
07:19
Izrādās, ka elektroni nevar ilgi palikt ierosinātā stāvoklī,
07:21
jo tas ir ļoti nestabils,
07:23
tāpēc tie drīz cenšas pārlekt atpakaļ
07:25
uz kādu no zemākajiem pieejamajiem līmeņiem.
07:27
Iespējams tiešs lēciens no 3 uz 1,
07:30
vai arī no 3 uz 2,
07:32
un tad no 2 uz 1 – iespējamas dažādas kombinācijas.
07:34
Un, kad tas notiek – kad lēciens ir no augstāka līmeņa
07:36
uz zemāku – elektrons zaudē enerģiju.
07:40
Kur paliek enerģija? Enerģijai kaut kur jāpaliek.
07:41
Enerģijas nezūdamība, šī enerģija tiek izstarota
07:45
fotona veidā.
07:48
Piemēram, ja elektrons pārlec no 3. līmeņa
07:50
uz 2. līmeni, tas izstaro fotonu,
07:53
un fotona enerģija būs tieši
07:55
vienāda ar šo līmeņu enerģiju starpību.
07:58
Ūdeņradim
08:00
– ja aprēķina –
08:02
enerģiju starpība starp 3.
08:04
un 2. līmeni atbilst
08:06
sarkanās gaismas krāsai.
08:08
Atceries: fotona enerģija ir saistīta
08:12
ar tā frekvenci vai viļņa garumu.
08:14
Jo lielāka fotona enerģija, jo lielāka tā frekvence,
08:17
vai – jo īsāks viļņa garums.
08:20
Šai konkrētajai enerģiju starpībai viļņa garums
08:23
vai frekvence atbilst sarkanajai krāsai.
08:26
Līdzīgi – kas notiks, ja elektrons
08:27
lēktu no 4 uz 2?
08:29
Lēciens no 4 uz 2 ir lielāks,
08:33
tātad zaudētās enerģijas būs vairāk,
08:35
tāpēc fotona enerģija būs lielāka.
08:37
Līdz ar to frekvence būs lielāka nekā sarkanajai gaismai.
08:41
Tā nonāk kaut kur zilajā daļā.
08:44
Ja lēciens ir no 5 uz 2 vai no 6 uz 2,
08:47
tas būs vēl tuvāk violetajam, indigo krāsai.
08:51
Un no 7 uz 2 un tā tālāk,
08:53
tā jau ir ultravioletā gaisma – mēs to neredzam.
08:55
Labi, kā ar citiem lēcieniem?
08:56
Piemēram, lēciens no 2 uz 1.
08:58
Izrādās, šī enerģijas starpība ir tik liela,
09:00
un, iespējams, es to neesmu uzzīmējis mērogā,
09:02
bet tā ir tik liela,
09:04
ka arī tā atrodas ultravioletajā apgabalā,
09:06
ko mēs nespējam redzēt.
09:07
Patiesībā ūdeņradim, izņemot šos 4,
09:11
izņemot šos 4 lēcienus,
09:12
visi pārējie lēcieni būs vai nu
09:14
ultravioletajā apgabalā – ar pārāk lielu frekvenci,
09:17
vai arī ar pārāk mazu, pārāk zemu frekvenci,
09:20
piemēram, te – no 4 uz 3
09:22
vai 5 uz 4, vai 6 uz 3 – tās būs tik mazas,
09:24
ka tas atkal būs
09:26
ar pārāk mazu frekvenci, lai mēs redzētu.
09:28
Runājot par ūdeņradi,
09:29
mums redzami tikai šie 4 lēcieni.
09:32
Tas nozīmē – tās ir vienīgās 4 krāsas,
09:34
ko ūdeņradis izstaro redzamajā diapazonā,
09:37
tādēļ, ja paņem gāzveida ūdeņradi
09:39
un to sakarsē, tad, jo atomu ir ļoti daudz,
09:42
notiks ļoti daudz elektronu pāreju
09:44
nepārtraukti – praktiski visas iespējamās pārejas,
09:46
kuras vien var iedomāties, notiks,
09:48
un tiks izstarota gaisma,
09:50
un ūdeņraža gāze spīdēs,
09:52
bet redzamajā daļā gaismu veidos tikai
09:56
šajos 4 konkrētajos viļņa garumos.
09:59
Redzēsim gaismu, kas ir kombinācija
10:01
no šiem 4 viļņa garumiem.
10:02
Un, ja pēc tam izmantojam, teiksim, prizmu
10:05
vai ko līdzīgu – difrakcijas režģi,
10:07
kas spēj atdalīt šos konkrētos garumus,
10:09
tad var redzēt šos 4 viļņa garumus atsevišķi,
10:13
un tas izskatīsies apmēram šādi.
10:15
To saucam par atomu spektru
10:18
jeb ūdeņraža spektru.
10:20
Kas atomu spektrā ir forši –
10:23
katram elementam ir savi enerģijas līmeņi.
10:26
Tas nozīmē: katrs elements izstaro ļoti konkrētas krāsas,
10:31
konkrētus gaismas viļņa garumus.
10:34
Šie viļņa garumi ir raksturīgi ūdeņradim.
10:38
Hēlijs, piemēram,
10:39
dos pavisam citus viļņa garumus.
10:41
Parādīšu, kāds ir hēlija spektrs. Tas izskatās šādi.
10:46
Šie viļņa garumi
10:47
ir raksturīgi hēlijam.
10:50
Atomu spektrs ir kā elementa paraksts,
10:53
tā identifikators.
10:55
Ja rīt mums būs nezināma gāze
10:57
un gribēsim noskaidrot, no kā tā sastāv,
10:58
mēs to vienkārši sakarsēsim un paskatīsimies uz spektru,
11:01
un, ja spektrs izskatīsies šādi,
11:03
tad varēsim teikt,
11:04
paskatāmies uz šīm līnijām un sakām:
11:06
hei, hei, paskaties –
11:08
šīs līnijas nāk tikai no ūdeņraža,
11:10
tāpēc tur noteikti ir ūdeņradis.
11:11
Un te – uz šiem viļņa garumiem – sakām: hei,
11:13
šie nāk tikai no hēlija.
11:15
Neviens cits elements nedos šādas līnijas,
11:17
tātad tur ir arī hēlijs, un tā tālāk.
11:20
Pēc spilgtuma
11:22
var noteikt, kuras sastāvdaļas ir vairāk.
11:26
Piemēram, šeit var redzēt,
11:27
ūdeņraža līnijas ir spožākas,
11:29
tāpēc ūdeņraža ir vairāk nekā hēlija.
11:31
To sauc par spektrālo analīzi.
11:34
Starp citu, šādu spektru
11:36
sauc par emisijas spektru,
11:38
jo iegūtais spektrs
11:39
rodas no tā, ka atomi izstaro konkrētas krāsas.
11:43
Tu varētu jautāt:
11:44
vai ir arī cita veida spektrs?
11:46
Jā. Ja apskatīsi spektru,
11:48
ko dod, piemēram, Saule, tu šādu neredzēsi.
11:51
Tā vietā redzēsi nepārtrauktu krāsu joslu
11:56
ar dažām “izgrauztām” līnijām.
11:58
Patiesībā tās konkrētās līnijas, ko tikko zīmējām
12:00
emisijas spektrā,
12:01
tur tiks absorbētas.
12:03
Un tajā spektrā būs arī citi elementi,
12:06
tāpēc parādīsies arī citas līnijas.
12:08
Bet līnijas izskatīsies kā “iztrūkumi” –
12:11
dažas krāsas būs absorbētas,
12:12
un to sauc par absorbcijas spektru.
12:15
Tieši tādu iegūstam, skatoties
12:17
piemēram, Saules spektru. Kāpēc tā?
12:19
Kādēļ parādās tieši šāds attēls?
12:21
Paskatīsimies.
12:22
Skatoties uz Sauli, piemēram,
12:24
Saules kodols ir ārkārtīgi karsts, vai ne?
12:28
Ļoti karsts. Tik karsti, blīvi objekti
12:31
parasti izstaro baltu gaismu.
12:34
Visas krāsas kopā – tie neizstaro šādas atsevišķas līnijas,
12:36
bet vienkārši baltu gaismu.
12:38
Ja uz šo gaismu paskatītos
12:41
caur prizmu, mēs gribētu redzēt
12:44
visas varavīksnes krāsas, vai ne?
12:47
Tomēr ārējais slānis ir daudz vēsāks,
12:51
tāpēc tur esošie atomi absorbēs daļu gaismas.
12:53
Ja, piemēram, tur ir ūdeņradis,
12:56
tad kuras krāsas,
12:57
kuri viļņa garumi tiks absorbēti?
12:59
Tiks absorbēti tikai tie viļņa garumi,
13:01
kuru fotoniem ir tieši tik daudz enerģijas,
13:03
cik vajadzīgs šīm pārejām,
13:05
tātad redzamajā diapazonā
13:07
tiks absorbētas tieši šīs krāsas.
13:11
Un līdzīgi – ja tur ir hēlijs vai ogleklis,
13:13
katrs absorbēs
13:14
savas raksturīgās krāsas.
13:16
Tāpēc spektrā iztrūks tieši šīs krāsas,
13:21
un redzēsim tumšas līnijas.
13:25
Bet pagaidi – ja tās krāsas tiek absorbētas,
13:27
vai tad tās netiek arī izstarotas atpakaļ?
13:29
Jā, tās tiek izstarotas,
13:32
bet, skatoties šeit,
13:33
šīs krāsas absorbē ārējais slānis,
13:36
un pēc tam tās tiek izstarotas uz visām pusēm.
13:37
Tās izstarojas citos virzienos,
13:40
izkliedēti uz visām pusēm.
13:41
Tāpēc šajā virzienā šo krāsu pārsvarā pietrūks,
13:44
un rezultāts ir absorbcijas spektrs.
13:47
Bet analīze ir tā pati.
13:48
Pēc tā, kuras krāsas tiek absorbētas,
13:50
kuri konkrētie viļņa garumi tiek absorbēti,
13:52
var noteikt, kuri elementi tur ir,
13:55
piemēram, šeit ārējā atmosfērā.
13:57
Tieši tā noskaidrojam, kādi elementi ir
13:59
dažādu eksoplanētu atmosfērās.
14:03
Vai iegūsti absorbcijas spektru
14:05
vai emisijas spektru, – patiesībā tas ir atkarīgs
14:07
no skata virziena.
14:08
Taču jebkurā gadījumā analīze ir tā pati.
14:11
Te ir foršs kopsavilkums,
14:12
ko atradu Džeimsa Veba teleskopa lapā, labi?
14:15
kopsavilkums par visu, ko apskatījām:
14:17
gaisma, ko saņemam tieši no karstiem avotiem,
14:19
būs nepārtraukts spektrs.
14:20
Ja pa ceļam ir relatīvi vēsākas gāzes,
14:23
piemēram, miglāji vai ārējie slāņi,
14:26
tad tās absorbēs,
14:27
un ieraudzīsi absorbcijas spektru.
14:30
Bet, ja skata leņķis ir tāds,
14:32
ka tieši redzi gaismu, ko izstaro šie gāzu apgabali,
14:35
kas absorbē gaismu, tad varēsi
14:37
ieraudzīt emisijas spektru.
absorbcijas spektrs(absorption spectrum)
elektrona enerģijas līmeņi(electron energy levels)
elektrons(electron)
emisijas spektrs(emission spectrum)

Eksperta komentārs

Šajā video tiek skaidrots, kā ar spektrālās analīzes palīdzību iespējams noteikt tālu zvaigžņu un eksoplanētu sastāvu. Tiek parādīts, kas notiek ar atomu, ja tam pievada enerģiju, bet ne tik lielu, lai elektrons atstātu atomu. Izmantojot uzskatāmu “potenciālās bedres ar kāpnēm” analoģiju, tiek ilustrēti diskrētie elektrona enerģijas līmeņi un to saistība ar galveno kvantu skaitli nn.

Video paskaidrots, ka elektrons var pāriet ierosmes stāvoklī, saņemot enerģiju sadursmēs, sildīšanas vai apstarošanas rezultātā, bet, atgriežoties zemākā līmenī, tas izstaro fotonu. Šīs pārejas nosaka izstarotā starojuma frekvenci, un tikai dažas pārejas (piemēram, ūdeņraža atomā) dod redzamo gaismu. Tiek ieviests arī elektrona orbitāles jēdziens kā atoma telpas apgabals ar noteiktu elektrona atrašanās varbūtību.

Īpaša uzmanība pievērsta tam, ka katram atomam ir savs raksturīgais spektrs, kas darbojas kā “paraksts”. Video salīdzina emisijas spektru un absorbcijas spektru, uzsverot, ka abu veidu spektru analīze ļauj spriest gan par zvaigžņu ķīmisko sastāvu, gan, piemēram, par planētu atmosfērām.

Kopsavilkumā tiek strukturēti trīs spektru veidi: nepārtraukts spektrs, emisijas spektrs un absorbcijas spektrs, nostiprinot spektrālās analīzes nozīmi mūsdienu astronomijā un atomfizikā.

Jēdzieni: spektrālanalīze, elektronu mākonis, elektrona orbitāle, elektrona orbīta, elektrona enerģijas līmeņi, galvenais kvantu skaitlis, ierosinātais stāvoklis, fotons, starojuma frekvence, spektrs, spektra līnijas, nepārtrauts spektrs, emīsijas spektrs, absorbcijas spektrs