Siltumnīcas efekts
Apskatīt video Khan Academy platformā: 
The greenhouse effect
- [Instruktors] Mūsu Zemes virsmas temperatūra
Transkripts:
00:00
- [Instruktors] Mūsu Zemes virsmas temperatūra
00:01
ir aptuveni 15 grādi pēc Celsija,
00:03
jauka, mājīga un silta mums, dzīvajām būtnēm.
00:05
Bet kas mūs uztur siltumā?
00:08
Nu, mana instinktīvā atbilde ir, ka tā ir saule, vai ne?
00:10
Bet patiesībā tas ir interesantāk.
00:12
Mūsu atmosfērā ir gāzes, ko sauc par siltumnīcas efekta gāzēm.
00:15
Tās pašas par sevi nav zaļas, labi?
00:17
Vienkārši tāds nosaukums ir iegājies.
00:18
Un tās rada tā saucamo siltumnīcas efektu
00:20
uz mūsu planētas.
00:21
Izrādās, ja mums nebūtu šo gāzu,
00:24
un pat tad, ja Saule spīdētu tikpat stipri kā tagad,
00:28
temperatūra uz Zemes būtu krietni
00:30
zem 0 grādiem pēc Celsija.
00:32
Tātad, bez Saules mums jāpateicas arī siltumnīcas efekta gāzēm,
00:35
jo tieši tās sasilda mūsu planētu.
00:38
Bet kā tās to dara?
00:40
Kas tieši ir siltumnīcas efekts? Nu, noskaidrosim.
00:44
Sāksim ar jautājumu, kāda būtu temperatūra,
00:46
ja nebūtu atmosfēras un nebūtu saules,
00:49
tad Zemes temperatūra būtu zemākā,
00:51
kādu varam iedomāties, ļoti tuvu absolūtajai nullei,
00:54
kas ir aptuveni -273 grādi pēc Celsija?
00:57
Bet, ja tagad ņemam vērā Sauli,
00:59
gaismu, kas krīt uz Zemi, Zeme absorbē,
01:02
gaismas enerģija
01:03
tiek pārvērsta siltumenerģijā,
01:05
un nu Zeme sāks sasilt.
01:08
Bet vai tas nozīmē, ka temperatūra turpinās celties
01:10
bezgalīgi, jo gaisma nepārtraukti
01:13
spīd uz Zemi?
01:14
Nē, jo ikviens objekts,
01:16
kam ir kāda temperatūra, sāks izstarot starojumu.
01:19
Mēs to saucam par siltumstarojumu,
01:22
un tādā veidā tas sāk zaudēt enerģiju.
01:25
Taču pie ļoti zemām temperatūrām
01:27
siltumstarojums ir vājš.
01:29
Zeme nezaudē daudz enerģijas sekundē.
01:32
Tā joprojām uzņem daudz vairāk enerģijas sekundē,
01:34
kas nozīmē, ka temperatūra kādu laiku turpinās pieaugt,
01:38
bet, temperatūrai pieaugot,
01:40
tā sāks zaudēt vēl vairāk enerģijas siltumstarojuma veidā.
01:43
Jau var redzēt, pie kā tas noved,
01:45
pie noteiktas temperatūras
01:47
Zemes siltumstarojums būs tik liels,
01:50
ka zaudētā enerģija
01:52
būs precīzi vienāda ar iegūto enerģiju,
01:54
un iestāsies termiskais līdzsvars,
01:57
temperatūra vairs nepaaugstināsies.
02:00
Un, starp citu, tā būtu vidējā temperatūra,
02:03
jo puse, kas vērsta pret sauli, būtu daudz karstāka,
02:06
un puse, kas ir prom no saules, būtu daudz aukstāka,
02:09
jo Zeme rotē, tāpēc tā ir dinamiska sistēma,
02:11
bet vidēji šī temperatūra būtu ļoti,
02:14
ļoti zema bez atmosfēras.
02:15
Un, starp citu, nedomā, ka Zeme
02:17
izstaro tikai šajā pusē,
02:18
Zeme izstaro visos virzienos.
02:20
Tas ir tikai shematisks attēlojums.
02:22
Bet tagad nonākam pie jautājuma,
02:23
kas notiek, ja pievienojam atmosfēru
02:26
kopā ar siltumnīcas efekta gāzēm?
02:27
Ko tās dara?
02:28
Nu, tām ir ļoti interesanta ietekme gan uz ienākošo,
02:30
gan izejošo gaismu.
02:32
Bet, pirms iedziļināmies detaļās,
02:34
nedaudz vienkāršosim,
02:35
lai gūtu vispārēju priekšstatu
02:37
par to, kas patiesībā notiek.
02:38
Pēc tam iedziļināsimies detaļās.
02:40
Galvenais, kas jāsaprot, ir tas,
02:41
ka siltumnīcas efekta gāzes galvenokārt absorbē
02:44
infrasarkano starojumu.
02:46
Ienākošā gaisma no saules
02:48
ir galvenokārt redzamā gaisma.
02:50
Tāpēc siltumnīcas efekta gāzes
02:52
to praktiski neietekmē,
02:53
tāpēc šeit nekas nemainās.
02:55
Tomēr gaisma, ko izstaro
02:57
Zeme, ir infrasarkanais starojums.
03:00
Kāpēc tā?
03:01
Tas ir tāpēc, ka siltumstarojums
03:03
ir pilnībā atkarīgs no temperatūras.
03:04
Pie ļoti zemām temperatūrām, kādas mums būtu šeit,
03:08
starojums būtu gandrīz tikai infrasarkanais.
03:11
Un tagad siltumnīcas efekta gāzes,
03:14
tās absorbēs šo siltumstarojumu.
03:17
Un ko tās dara, kad absorbē?
03:19
Gluži kā atoms, kas absorbē
03:20
starojumu un tiek ierosināts,
03:22
un pēc tam to atkārtoti izstaro, tieši tāpat
03:24
šīs siltumnīcas efekta gāzes atkārtoti izstaros šo starojumu,
03:27
visos virzienos, tā ir galvenā doma.
03:30
Daļa starojuma aizies atpakaļ kosmosā,
03:33
kā iepriekš, bet daļa starojuma
03:35
atgriezīsies uz Zemes.
03:37
Un rezultātā, paskaties, kas noticis.
03:40
Šī iemesla dēļ izejošais starojums tagad ir samazinājies,
03:44
rezultātā vairs nav līdzsvara.
03:47
Tagad Zeme un atmosfēra,
03:49
visa sistēma iegūst vairāk enerģijas nekā zaudē,
03:52
un tā planētas temperatūra
03:55
sāks celties.
03:56
Bet atkal, vai tā celsies bezgalīgi?
03:59
Nē, tāpat kā iepriekš, temperatūrai pieaugot,
04:02
Zeme sāks izstarot vēl vairāk infrasarkanā starojuma,
04:06
un galu galā pie noteiktas temperatūras,
04:09
atkal sekundē izstarotā enerģija
04:10
būs vienāda ar sekundē saņemto enerģiju,
04:13
un mums būs jauns līdzsvars,
04:15
bet šis jaunais līdzsvars
04:17
iestāsies daudz augstākā temperatūrā,
04:18
un tā ir aptuveni tā temperatūra, kādā dzīvojam mēs.
04:21
Un tā siltumnīcas efekta gāzes silda planētu,
04:24
aizturot infrasarkano starojumu.
04:27
Tā tās sasilda planētu,
04:29
kas ir laba lieta,
04:30
jo mēs gribam, lai mūsu Zeme būtu silta.
04:32
Bet tagad lielais jautājums ir,
04:34
kas notiek, ja pievienojam vēl vairāk siltumnīcas efekta gāzu
04:36
cilvēka darbības dēļ?
04:38
Ko tas mainīs?
04:39
Vai tas vēl vairāk būtiski ietekmēs klimatu?
04:42
Lai atbildētu uz šo jautājumu,
04:43
mums tagad jāiedziļinās detaļās.
04:45
Darīsim to.
04:46
Ir dažas detaļas, par kurām gribam parunāt:
04:47
pirmkārt, kas patiesībā notiek ar ienākošo starojumu?
04:50
Kā tas mijiedarbojas ar atmosfēru?
04:52
Kāpēc siltumnīcas efekta gāzes absorbē infrasarkano starojumu
04:56
pašā pamatā?
04:57
Un visbeidzot mēs mēģināsim saprast,
04:59
kas notiktu, ja mēs palielinātu
05:00
siltumnīcas efekta gāzu daudzumu,
05:01
kā mēs to esam darījuši cilvēka darbības rezultātā.
05:03
Mūsu pirmais vienkāršojums bija pieņēmums, ka gaisma,
05:06
visa gaisma, kas sasniedz Zemi, sasilda Zemi.
05:09
Bet tas nepavisam nav taisnība,
05:10
jo liela daļa gaismas patiesībā mijiedarbojas
05:12
ar atmosfēru.
05:13
Un, lai palīdzētu mums to ieraudzīt,
05:14
šeit ir saules gaismas spektrs
05:16
mūsu atmosfēras augšdaļā,
05:18
var redzēt, ka tas labi atbilst,
05:20
tas ir ļoti tuvs absolūti melna ķermeņa starojuma spektram,
05:22
par kuru mēs runājām vienā no iepriekšējiem video.
05:24
Tātad var redzēt, ka daudz gaismas
05:27
ir redzamajā apgabalā.
05:28
Daļa ir ultravioletajā apgabalā
05:30
un daļa arī infrasarkanajā apgabalā.
05:33
Bet tagad paskatīsimies uz gaismas spektru,
05:35
kas beigās sasniedz zemi.
05:37
Gatavi? Aiziet.
05:40
Paskatieties, tas nav tas pats spektrs.
05:42
Daudz gaismas ir absorbēts.
05:44
Apskatīsim dažus piemērus.
05:46
Vispirms paskatīsimies uz gaismu,
05:47
kas tiek absorbēta redzamajā apgabalā.
05:49
Kas to absorbē? Kur tā paliek?
05:51
Patiesībā lielākā daļa gaismas tiek izkliedēta
05:53
mūsu atmosfērā.
05:54
Un izkliedes dēļ,
05:56
daudz gaismas aiziet atpakaļ kosmosā,
05:58
un nesasniedz zemi.
05:59
Un daļa šīs gaismas sasniedz zemi,
06:01
tāpēc debesis redzam zilas.
06:04
Mākoņus redzam baltus, arī tie izkliedē gaismu.
06:06
Tātad daudz gaismas tiek zaudēts izkliedes dēļ.
06:10
Otrā lieta, ko redzam, ir, ka daudz gaismas
06:12
tiek absorbēts UV apgabalā.
06:14
Kas to dara? Droši vien varat uzminēt.
06:16
Tas ir mūsu ozons.
06:18
Ozons absorbē daudz augstas frekvences un augstas enerģijas UV starojuma
06:22
un nodrošina, ka tas nesasniedz zemi, kas ir lieliski,
06:24
citādi mums klātos slikti.
06:27
Un arī infrasarkanajā apgabalā,
06:29
var redzēt daudz asu absorbcijas joslu.
06:32
Kas to izraisa? Tās visas ir siltumnīcas efekta gāzes.
06:36
Mēs teicām, ka tās ir ļoti jutīgas
06:37
un absorbē infrasarkano starojumu.
06:39
Ienākošajā gaismā arī ir nedaudz infrasarkanā starojuma,
06:43
un tās absorbē arī to.
06:45
Un paskatieties, daudz gaismas jau ir absorbēts,
06:48
un nav sasniedzis zemi.
06:50
Bet pat tad ne visa šī gaisma sasildīs Zemi,
06:53
jo paši mākoņi daļu gaismas
06:57
atstaro atpakaļ kosmosā.
06:58
Tāpēc mākoņus var redzēt no kosmosa.
07:01
Un no atlikušās gaismas, kas sasniedz zemi,
07:03
atkal daļa tiks atstarota
07:06
no Zemes virsmas.
07:07
Ja virsmu klāj ledus vai sniegs,
07:09
tā ļoti labi atstaro.
07:11
Mēs sakām, ka tās ir virsmas ar augstu albedo.
07:13
Tās neabsorbēs daudz gaismas,
07:14
tās vienkārši atstaros daudz gaismas atpakaļ kosmosā.
07:17
Labi, kā ar atlikušo gaismu,
07:18
kas krīt uz virsmām ar zemu albedo,
07:21
kas mazāk atstaro?
07:22
Tur tā tiek absorbēta. Kas tur notiek?
07:24
Pat tur,
07:25
ne visa tā tiek izmantota Zemes sildīšanai.
07:27
Daļa, kas, piemēram, krīt uz ūdens,
07:30
tiek patērēta ūdens iztvaicēšanai.
07:32
Un tādējādi enerģiju aiznes iztvaikojošais ūdens.
07:35
Daļa, kas krīt uz augiem, tiek izmantota fotosintēzē
07:38
un pārvērsta ķīmiskajā enerģijā.
07:40
Un visbeidzot, pārējā gaisma, kas sasniedz zemi,
07:43
kas nav absorbēta atmosfērā, atstarota vai izkliedēta,
07:47
kas nav izmantota fotosintēzē,
07:48
kas nav izmantota iztvaikošanai,
07:50
tā beidzot ir tā gaismas daļa, kas sasilda Zemi.
07:54
Šī detaļa, kā redzēsim, mums būs svarīga,
07:57
lai saprastu, kā var mainīties klimats.
07:59
Bet nu, Zemes temperatūras dēļ,
08:01
tā izstaro siltumstarojumu.
08:03
Un šajā temperatūrā
08:05
siltumstarojums galvenokārt ir infrasarkanajā apgabalā.
08:08
Ja nebūtu siltumnīcas efekta gāzu,
08:09
tas būtu aizplūdis uz Zemi — atvainojiet, kosmosā,
08:12
un Zeme diezgan ātri atdzistu.
08:14
Bet, tā kā mums ir siltumnīcas efekta gāzes,
08:17
tās absorbē lielu daļu šī starojuma,
08:18
ne visu, atcerieties, tas viss atkarīgs no viļņa garuma,
08:20
daži viļņu garumi tiešām aiziet atpakaļ kosmosā,
08:23
bet lielu daļu absorbēs siltumnīcas efekta gāzes.
08:25
Un, kad tās to atkārtoti izstaro,
08:27
liela daļa tiek novirzīta atpakaļ uz Zemi.
08:30
Un, kā mēs iepriekš apspriedām,
08:32
tas būtībā ir veids, kā siltumnīcas efekta gāzes silda Zemi.
08:35
Bet tagad rodas lielais jautājums.
08:37
Kāpēc tās absorbē infrasarkano starojumu?
08:40
Kas tajās tik īpašs?
08:41
Patiesībā tajās nav nekā īpaša.
08:43
Tajās ir dažādas ķīmiskās saites,
08:45
un šīs saites var vibrēt,
08:47
tāpēc atomi var dažādi svārstīties.
08:49
Piemēram, šī ir ūdens molekula.
08:51
Lūk, daži veidi, kā molekula var vibrēt,
08:54
tā var vibrēt, saitēm stiepjoties,
08:55
tā var vibrēt, saitēm stiepjoties šādi, asimetriski,
08:58
tā var arī vibrēt, saitēm liecoties.
09:01
Un izrādās, ka šo molekulu vibrāciju frekvences
09:04
vairumam šo molekulu
09:05
atbilst infrasarkanā starojuma apgabalam.
09:09
Tāpēc, kad uz tām krīt gaisma
09:13
ar vibrācijai atbilstošu frekvenci,
09:14
tās to absorbē
09:16
un sāk vibrēt,
09:21
un beigās šo starojumu atkārtoti izstaro.
09:24
Bet pagaidiet, pagaidiet.
09:25
Kā ar skābekļa un slāpekļa molekulām?
09:27
Arī tām vajadzētu spēt vibrēt, vai ne?
09:30
Bet kāpēc infrasarkanais starojums tām neliek vibrēt?
09:32
Lūk, kur tā lieta.
09:34
Visus elektromagnētiskos viļņus veido elektriskais
09:36
un magnētiskais lauks.
09:37
Un, ja gribat mijiedarboties ar šiem laukiem,
09:39
ir vajadzīgi elektriskie lādiņi.
09:42
Bet kur te ir lādiņi?
09:43
Tās visas ir neitrālas molekulas, vai ne?
09:45
Jā, bet siltumnīcas efekta gāzu molekulas
09:47
sastāv no atomiem,
09:49
no dažādiem savstarpēji saistītiem atomiem,
09:51
un elektroni starp tiem nav sadalīti vienādi.
09:54
Un rezultātā tām būs daļējs lādiņu atdalījums.
09:58
Piemēram, runājot par ūdeni,
09:59
skābeklis velk elektronus,
10:01
kopīgos elektronus vairāk uz sevi
10:03
nekā ūdeņradis,
10:04
un tāpēc
10:06
skābekļa pusē būs daļējs negatīvs lādiņš
10:08
salīdzinājumā ar ūdeņradi.
10:09
Mēs šādas molekulas saucam par dipoliem.
10:12
Dažos gadījumos, kā ūdens molekulā,
10:14
tas ir pastāvīgs dipola moments.
10:16
Savukārt citos gadījumos, piemēram, metānā
10:18
vai oglekļa dioksīdā, dipola moments ir īslaicīgs
10:21
un rodas tikai vibrācijas laikā.
10:23
Bet būtība ir tāda,
10:24
ka lādiņu nobīdes dēļ
10:27
elektriskie lauki var mijiedarboties ar šīm molekulām,
10:30
un tāpēc tās var absorbēt infrasarkano starojumu.
10:33
Bet skābekļa un slāpekļa molekulas
10:35
sastāv no vienādiem atomiem.
10:37
Tāpēc elektroni tiek dalīti
10:38
pilnīgi simetriski starp tiem,
10:40
un tādēļ tām nebūs lādiņu sadalījuma,
10:44
pat tad, kad tās vibrē,
10:45
un tāpēc tās nespēs
10:47
absorbēt infrasarkano starojumu
10:48
un tas vienkārši iziet cauri.
10:50
Tāpēc 99% mūsu atmosfēras
10:53
nerada siltumnīcas efektu.
10:54
Un tas, kas man šķiet aizraujoši, ir tas, ka tas nozīmē,
10:57
ka dažas molekulas mūsu atmosfērā,
11:00
mazāk nekā 1% molekulu,
11:02
jo tās asimetriski sadala elektronus
11:06
starp atomiem,
11:07
galu galā ir atbildīgas par planētas sasilšanu.
11:12
Tas ir nereāli, ja par to padomā. Ak Dievs.
11:16
Bet tā tas ir, vai ne? Viss reducējas uz šo.
11:21
Tas beidzot noved pie jautājuma,
11:22
kas notiktu, ja mēs pievienotu vēl vairāk siltumnīcas efekta gāzu?
11:25
Tas nemaz nav hipotētisks scenārijs.
11:28
Kopš industrializācijas sākuma
11:29
ir pierādījumi,
11:30
ka siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija ir palielinājusies.
11:33
Kāda tam ir ietekme?
11:34
Sākumā atbilde izklausās diezgan pašsaprotama.
11:36
Ja ir vairāk siltumnīcas efekta gāzu,
11:38
būs lielāka absorbcija,
11:39
un rezultātā Zeme sasils vēl vairāk.
11:41
Bet jautājums ir – cik daudz?
11:44
Un, lai tikai sniegtu ieskatu,
11:45
cik sarežģīta ir sistēma
11:47
un cik daudz mainīgo ir iesaistīti,
11:49
padomājiet par šo.
11:50
Pieņemsim, ka Zeme nedaudz sasilst,
11:53
bet šīs nelielās sasilšanas rezultātā
11:55
tieši lielāka siltumnīcas efekta gāzu daudzuma dēļ,
11:57
daļa ledus var izkust,
11:59
tas var samazināt esošās augsta albedo virsmas,
12:03
un tas tagad varētu palielināt
12:04
saules gaismas daudzumu, ko mēs absorbējam,
12:07
vēl vairāk paaugstinot Zemes temperatūru.
12:10
Tas varētu arī palielināt iztvaikošanu,
12:12
tādējādi palielinot ūdens tvaika daudzumu,
12:15
vēl vairāk palielinot siltumnīcas efekta gāzu daudzumu,
12:19
kas vēl vairāk sildīs Zemi.
12:21
Un tagad var rasties pašpastiprinošs efekts.
12:25
Tātad, saprotat, par ko es runāju?
12:26
Lavīnveida efekts var ne tikai dramatiski paaugstināt
12:28
planētas temperatūru,
12:29
bet var dramatiski mainīt klimatu.
12:32
Tas var dramatiski mainīt ekosistēmas,
12:34
kas varētu būt katastrofāli.
12:36
Tātad lielais jautājums būtu,
12:38
pie kāda koncentrācijas līmeņa šie pašpastiprinošie efekti
12:41
sāks izpausties?
12:42
Un es nedomāju, ka mums vajadzētu to noskaidrot ar rūgtu pieredzi.
12:46
Protams, no vienas puses, mums vajadzētu censties
12:47
veikt tik daudz teorētisku aprēķinu, cik spējam.
12:49
Bet, no otras puses, labāk ir novērst nekā ārstēt.
12:52
Un tāpēc mums vajadzētu mēģināt
12:53
to novērst, cik vien iespējams,
12:54
un tāpēc mēs runājam par sava oglekļa pēdas samazināšanu.
12:57
Daži veidi, kā to izdarīt, varētu būt pakāpeniska pāreja
12:59
no fosilā kurināmā dedzināšanas uz saules,
13:03
vēja un kodolenerģijas izmantošanu.
13:05
Citi veidi varētu būt transporta
13:07
un citu procesu efektivitātes uzlabošana.
13:10
Protams, ir milzum daudz izaicinājumu – ekonomisku,
13:12
tehnoloģisku un pat politisku.
13:15
Tāpēc es nedomāju, ka varam atrisināt šo problēmu,
13:17
vienkārši ieņemot ekstrēmas pozīcijas šajā jautājumā.
13:19
Mums jārīkojas gudri.
13:20
Mums par to ir nepieciešamas kritiskas debates,
13:23
jo galu galā
13:24
mēs runājam par mūsu sugas nākotni.
Eksperta komentārs
Video sākas ar jautājumu: kas uztur Zemes vidējo virsmas temperatūru ap +15 °C? Autors modelē situāciju, parādot, ka bez atmosfēras (un tātad bez siltumnīcas efekta) Zeme, saņemot Saules starojumu, uzsiltu tikai līdz daudz zemākai vidējai temperatūrai, jo sasilstot tā vienlaikus sāk arī izstarot siltumstarojumu. Tiek uzsvērts, ka siltuma līdzsvars iestājas tad, kad ienākošā enerģija laika vienībā kļūst vienāda ar izejošo (izstaroto) enerģiju laika vienībā — tad temperatūra vairs nepieaug.
Tālāk shematiski izskaidrots siltumnīcas efekta mehānisms: Saules ienākošais starojums lielā mērā ir redzamajā apgabalā, un tas atmosfēru šķērso samērā brīvi, sasniedzot Zemes virsmu, kur daļa tiek absorbēta un pārvērsta siltumenerģijā. Savukārt Zeme izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu, un tieši pret to ir “jutīgas” siltumnīcefekta gāzes (piem., H₂O, CO₂, CH₄ u. c.): tās šo starojumu absorbē un pēc tam atkārtoti izstaro visos virzienos, tostarp arī atpakaļ uz Zemi. Tā kā daļa izejošā infrasarkanā starojuma tiek “atgriezta” sistēmā, sākotnējais līdzsvars tiek izjaukts un Zeme sasilst, līdz izveidojas jauns līdzsvars pie augstākas temperatūras.
Video otrajā daļā detalizētāk apskatīts, kā mainās starojuma spektrs, virzoties caur atmosfēru: redzamajā apgabalā ievērojamu lomu spēlē izkliede (t. sk. debess zilā krāsa), UV apgabalā būtiska ir ozona absorbcija, bet infrasarkanajā apgabalā redzamas spēcīgas absorbcijas joslas, ko veido siltumnīcefekta gāzes. Autors arī precizē, ka ne visa Saules enerģija nonāk Zemes sildīšanā: daļa tiek atstarota (albedo, mākoņi, ledus/sniegs), daļa aiziet iztvaikošanā vai tiek uzkrāta ķīmiskajos procesos (fotosintēze).
Noslēgumā tiek skaidrots, kāpēc tieši siltumnīcefekta gāzes absorbē infrasarkano starojumu: molekulām ir noteikti svārstību veidi (stiepšanās, liece u. c.), kuru frekvences bieži atbilst infrasarkanajam apgabalam, un absorbcija notiek, ja starojuma frekvence sakrīt ar šīm svārstībām. Lai molekula varētu efektīvi mijiedarboties ar elektromagnētiskā viļņa elektrisko lauku, tai vajadzīga lādiņu atdalīšanās (dipols) — pastāvīgs (piem., H₂O) vai inducēts svārstību laikā (piem., CO₂, CH₄). Tāpēc tādas simetriskas molekulas kā N₂ un O₂ (kas veido lielāko daļu atmosfēras) infrasarkano starojumu lielākoties neabsorbē un būtisku siltumnīcas efektu nerada. Video beigās autors pāriet uz jautājumu par cilvēka darbības izraisītu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugumu un uzsver iespējamos atgriezeniskās saites mehānismus (albedo samazināšanās ledus kušanas dēļ, ūdens tvaika pieaugums), kas var pastiprināt sasilšanu.
Jēdzieni: temperatūra, siltumnīcas efekts, siltumnīcefekta gāzes, siltumstarojums, siltuma līdzsvars, infrasarkanais starojums, absorbēšana, ultravioletais starojums, izkliede, atstarošana, dipols, molekulu svārstības.