Stāvviļņi caurulē ar atvērtiem galiem
Apskatīt video Khan Academy platformā: 
Standing waves in open tubes
Transkripts:
00:01
- Ja tu pūt gaisu pāri limonādes pudeles kakliņam,
00:05
atskan tonis.
00:05
Man tepat ir limonādes pudele.
00:07
Es tev parādīšu.
00:08
Paklausies (ievelk elpu):
00:09
(svilpjošs tonis)
00:10
Jautājums ir, kāpēc rodas šī skaņa?
00:13
Kāpēc tu dzirdi šo skaļo skaņu?
00:15
Tas ir saistīts ar tā saucamajiem stāvviļņiem,
00:18
vai ļoti cieši saistītu jēdzienu rezonanse.
00:23
Mēs par to runāsim.
00:24
Kā tie darbojas?
00:25
Iedziļināsimies.
00:28
Tas, kas man īstenībā ir...
00:28
Es to modelēšu.
00:30
Es teikšu, ka man ir vienkārši limonādes pudele.
00:32
Es to modelēšu kā cauruli,
00:35
vienkāršu cauruli, kuras viens gals ir noslēgts.
00:38
Tas ir svarīgi.
00:39
Šis gals šeit ir noslēgts.
00:40
Es mēģināju to ieēnot,
00:42
lai parādītu tev, ka šis gals ir noslēgts.
00:44
Tas ir limonādes pudeles dibens.
00:45
Tā ir nolikta uz sāna.
00:46
Un šis gals šeit ir vaļā.
00:48
Kas notiek. Tev ir šis slēgtais gals,
00:50
tev ir šis vaļējais gals, un pa vidu ir gaiss.
00:52
Kas notiek ar gaisu?
00:54
Kad es pūšu pāri augšpusei,
00:55
gaiss sāk kustēties.
00:56
Bet gaiss slēgtajā galā ir gandrīz nekustīgs.
01:00
Ja tas mēģinātu...
01:01
Tas grib svārstīties šurpu turpu,
01:03
to gaisa molekulas grib darīt,
01:05
bet katru reizi, kad tās mēģina svārstīties,
01:06
tās vienkārši atduras pret slēgto galu un zaudē enerģiju.
01:10
Un, kad es mēģinu vēlreiz, atduras, zaudē enerģiju,
01:12
tāpēc nekur īsti nekustas.
01:13
Turpretī šajā pusē, šī puse ir vaļā, un, nu re,
01:17
šis gaiss var vienkārši kustēties kā traks,
01:19
svārstīties šurpu turpu.
01:20
Tas nenokļūtu tik tālu.
01:22
Es te pārspīlēju.
01:23
Lai tu to varētu redzēt.
01:23
Bet šis gals svārstīsies daudz vairāk nekā otrs gals,
01:27
šis slēgtais gals.
01:27
Gaiss tur vienkārši paliek.
01:29
Pa vidu tas svārstīsies nedaudz,
01:31
kaut kur pa vidu.
01:32
Ja tu gribētu to redzēt –
01:34
es izveidoju nelielu animāciju, lai tu redzētu, kā tas notiek.
01:37
Lūk, kā tas izskatītos:
01:38
tu redzi, ka slēgtajā galā ar gaisu nekas nenotiek.
01:41
Vaļējā galā gaiss var svārstīties ļoti plaši.
01:45
Un vidusdaļā svārstību amplitūda mainās,
01:47
tā kļūst arvien mazāka un mazāka,
01:48
tuvojoties slēgtajam galam.
01:51
Labi, tā ir šī pudele.
01:53
Tā mēs modelējam šo pudeli.
01:56
Tu varētu to darīt arī...
01:57
Ja tu nogrieztu dibenu,
01:59
ja tu nogrieztu pudelei dibenu,
02:01
tu arī varētu izveidot stāvvilni.
02:03
Tas izskatītos šādi.
02:04
Pieņemsim, ka mums ir vaļēji abi gali.
02:09
Tagad mums ir vaļēji abi gali.
02:11
Šī puse ir vaļā,
02:14
šī puse te ir vaļā.
02:15
Tas nozīmē, ka gaiss tagad šajā pusē,
02:17
vairs nav iesprostots.
02:18
Šis gaiss var svārstīties kā traks.
02:21
Šis gaiss šeit var svārstīties kā traks,
02:23
un izrādās, ja tu pūstu pāri pudelei,
02:25
kurai abi gali būtu vaļā,
02:27
vai, ja tev būtu PVC caurule, un tu pūstu pāri augšpusei,
02:31
tu iegūtu citu rezonansi.
02:32
Tu iegūtu citu stāvvilni.
02:34
Un pa vidu šī gaisa molekula vienkārši stāvētu uz vietas.
02:38
Šīs galos svārstītos kā trakas,
02:40
un, lūk, kā tas izskatās.
02:42
Tas izskatās apmēram šādi.
02:45
Abi gali svārstās kā traki,
02:48
un tad tieši pa vidu gaiss gandrīz nemaz nekustas.
02:51
Tas ir stāvvilnis.
02:53
Tas ir stāvvilnis.
02:54
Es negribu...
02:55
Man vispār nepatīk šis nosaukums.
02:56
Man patīk nosaukums "dejojošais vilnis".
02:58
Es domāju, gaiss taču kustas.
03:01
Šis gaiss kustas šurpu turpu.
03:03
Šis gaiss nē.
03:04
Bet liela daļa gaisa kustas šurpu turpu.
03:06
Un to sauc par stāvvilni, jo vairs...
03:10
atceries, vilnim...
03:12
vilnim bija šis sablīvējuma apgabals.
03:14
Un izskatījās tā,
03:16
izskatījās, ka sablīvējuma apgabals
03:18
virzījās uz priekšu ar noteiktu ātrumu.
03:20
Tas ir skrejošs vilnis.
03:22
Bet, kad tu izveido stāvvilni...
03:24
Es tev parādīšu vēlreiz.
03:25
Šis stāvvilnis īsti...
03:28
šis, teiksim...
03:30
tas īsti...
03:32
sablīvējuma apgabals – neizskatās,
03:33
ka tas virzās uz priekšu.
03:35
Viss vienkārši it kā svārstās šurpu turpu.
03:37
Kā mēs to aprakstām matemātiski?
03:41
Tā ir grūtākā daļa.
03:42
Šī ir tā daļa, kas cilvēkus padara trakus.
03:44
Ko mēs varētu darīt – mēs varētu mēģināt uzzīmēt līniju.
03:49
Uzzīmēsim dažas līnijas, kas attēlo, kur
03:52
visas gaisa daļiņas atrodas savā līdzsvara stāvoklī.
03:55
Līdzsvara stāvoklis ir smalks nosaukums tam,
03:58
tas ir tad, ja gaiss būtu...
03:59
šī ir mūsu caurule ar abiem vaļējiem galiem,
04:01
un tāds gaiss ir,
04:02
kad tu tam netraucē.
04:04
Gaiss ir šajā stāvoklī, vienkārši atpūšas.
04:06
Es te uzzīmēšu šīs līnijas,
04:07
lai mēs zinātu, kur tām jāatrodas.
04:10
Un, kad tās tiek pārvietotas no šī stāvokļa,
04:12
mēs varēsim pateikt, cik tālu tās ir pārvietotas.
04:14
Ja tu to darītu, ja tu paņemtu PVC cauruli,
04:15
un pūstu pāri tās augšai,
04:17
tā izskatās gaiss pirms tam.
04:19
Kādu brīdi vēlāk tas varētu izskatīties šādi.
04:23
Tagad gaiss ir pārvietots.
04:24
Paskaties.
04:25
Šī tika pārvietota līdz pat turienei.
04:30
Šī nonāca tur.
04:32
Šī nonāca tur.
04:33
Šī pārvietojās tikai pavisam nedaudz.
04:34
Šī nepārvietojās nekur.
04:36
Šī pārvietojās pa labi.
04:38
Un šī pārvietojās pa labi,
04:39
un šī pārvietojās pa labi.
04:40
Un šī pārvietojās tālu pa labi,
04:41
jo tā atrodas pie vaļējā gala.
04:43
Tātad tev ir dažādi pārvietojuma lielumi
04:45
dažādos punktos.
04:46
Ko mēs darīsim, mēs to attēlosim grafiski.
04:48
Es uzzīmēšu grafiku tam, ko šī lieta dara.
04:51
Uzzīmēsim X asi, horizontālo asi,
04:55
Tā attēlos, kur es atrodos caurulē.
04:57
Un tad uzzīmēsim vertikālo asi.
04:59
Tā attēlos, cik liels ir pārvietojums.
05:02
Tātad šī augšējā ass, tas būs pārvietojums,
05:06
gaisa molekulas pārvietojuma lielums.
05:07
Un šī ir tikai pozīcija caurulē,
05:11
kur tieši es atrodos caurulē?
05:13
Es to vienkārši saukšu par X.
05:15
Ja mēs to attēlosim grafiski, ko mēs iegūsim?
05:17
Mēs iegūsim, ka
05:19
šeit šī gaisa molekula šajā X pozīcijā
05:22
ir pārvietojusies krietni pa kreisi.
05:25
Un parasti virziens pa kreisi ir negatīvs.
05:26
Tāpēc grafikā,
05:27
es to attēlošu kaut kur šeit lejā.
05:29
Es vienkārši izvēlēšos punktu šeit lejā.
05:31
Un es zīmēšu...
05:32
Es paņemšu citu krāsu, lai mēs to labāk redzētu.
05:35
Es uzzīmēšu šo.
05:36
Tas ir liels pārvietojums.
05:37
Šī nepārvietojās vispār.
05:39
Tā ir tieši pa vidu,
05:40
tāpēc tai jābūt tieši uz ass,
05:42
jo tas attēlo nulles pārvietojumu.
05:44
Šeit ir nulles pārvietojums.
05:46
Un tad šeit, pārvietota krietni pa labi,
05:49
tas būtu liels pārvietojums pa labi.
05:51
Un pa vidu ir dažādi lielumi,
05:53
un tas izskatītos šādi.
05:54
Tu iegūtu grafiku, kas izskatās apmēram tā.
06:01
Un kas tas ir?
06:02
Tas ir stāvvilnis.
06:03
To mēs redzētu.
06:04
Bet tas nepaliktu šāds.
06:07
Šīs daļiņas...
06:08
Šī pa vidu turpina neko nedarīt,
06:10
bet šī šeit tad kustētos
06:12
līdz pat šai pusei un svārstītos šurpu turpu.
06:16
Ko tu redzētu šo formu,
06:18
ja tu to skatītu laikā?
06:20
Tā sāktu kustēties atpakaļ uz līdzsvara stāvokli,
06:22
šis punkts sāktu kustēties uz augšu līdz šejienei.
06:26
Tu iegūtu citu laika momentu, kurā tas izskatītos šādi,
06:29
viss nebūtu pārvietots gandrīz tik daudz kā iepriekš.
06:34
Un tad tu pagaidi nedaudz ilgāk, un tas kļūst par taisnu līniju.
06:37
Viss ir atgriezies savā līdzsvara stāvoklī.
06:40
Tad šī šeit sāk kustēties pa labi,
06:43
tagad tā ir nedaudz tālāk pa labi,
06:45
nekā tās līdzsvara stāvoklis.
06:47
Un galu galā tas mainās šādi,
06:50
un tu iegūtu šādu grafiku.
06:51
Lūk, kas notiek.
06:53
Ja tu vērotu šo grafiku,
06:54
šis grafiks dejotu augšup un lejup.
06:56
Šī daļa kustētos līdz pat augšai
06:58
un tad līdz pat apakšai.
07:00
Un ir labi zināt,
07:01
ka te neattēlo gaisa molekulu kustību augšup un lejup.
07:04
Šīs gaisa molekulas nekustas augšup un lejup.
07:08
Tās kustas pa kreisi un pa labi.
07:09
Grafiks, ko mēs zīmējam,
07:11
attēlo, cik daudz tās ir pārvietojušās pa kreisi vai pa labi.
07:15
Un šo grafiku, šo maksimumu sauc par stāvvilni,
07:18
jo šis maksimums...
07:21
tas izskatās kā viļņa maksimums.
07:23
Šajā grafikā,
07:24
šis maksimums nekustas pa labi.
07:27
Tagad tas dejo augšup un lejup.
07:30
To šī lieta dara.
07:31
Es vēlētos, lai mēs tos būtu varējuši saukt par dejojošiem viļņiem,
07:33
bet tos sauc par stāvviļņiem.
07:35
Šie maksimumi kustas augšup un lejup.
07:37
Un mezgla punkts, šis te, vienkārši paliek šeit.
07:39
Ja šis būtu parasts skrejošs vilnis,
07:40
tu redzētu, kā šis mezgla punkts kustas pa labi,
07:42
tu redzētu, kā šis maksimums kustas pa labi.
07:45
Tas vairs tā nedara.
07:46
Un tāpēc mēs to saucam par stāvvilni.
07:48
Un, es to jau teicu,
07:49
punktam pa vidu ir dots īpašs nosaukums.
07:52
Šo punktu sauc par mezgla punktu.
07:56
Tas ir mezgla punkts, un šie punkti galos,
08:00
šī vieta šeit un šī vieta šeit,
08:02
kas svārstās ļoti plaši, tiek saukti par blīzuma punktiem.
08:06
Blīzuma punkti ir punkti, kur svārstības ir ļoti plašas,
08:09
un mezgla punkti ir punkti, kur svārstību nav vispār.
08:12
Šī daļiņa nekustas,
08:13
un šis punkts grafikā vienkārši paliek nulles līmenī.
08:16
Sarežģītākais ir,
08:20
kā mēs to attēlojam matemātiski?
08:24
Tā mēs to attēlojam grafiski.
08:26
Kā mēs to attēlojam matemātiski?
08:28
Ļauj man nedaudz notīrīt.
08:30
Jautājums ir, cik liela viļņa garuma daļa tā ir?
08:33
Cik liela viļņa garuma daļa ir šī?
08:35
Ja tu atceries, viens pilns viļņa garums...
08:38
Es te uzzīmēšu pilnu viļņa garumu.
08:41
Viens pilns viļņa garums izskatās apmēram šādi.
08:45
Šeit ir grafiks, lai attēlotu,
08:47
vilni atkarībā no X.
08:49
Pilns viļņa garums ir tad,
08:50
kad tas atgriežas tur, kur sākās.
08:53
No kāda punkta ciklā
08:55
līdz pat atgriešanās brīdim tajā pašā punkta ciklā
08:57
būtu viens viļņa garums.
08:58
Cik liela viļņa garuma daļa ir šī?
08:59
Paskaties, šī ir tikai...
09:01
Tas sākas apakšā
09:02
un tad sasniedz augšu.
09:05
Bet tas arī viss.
09:06
Tur tas apstājas.
09:08
Jautājums ir, vai tas ir pilns viļņa garums?
09:12
Nē, tā ir tikai puse no viļņa garuma.
09:14
Ja mēs gribētu zināt, cik liela viļņa garuma daļa
09:16
ir šī attiecībā pret caurules garumu?
09:20
Pieņemsim, ka šīs caurules garums ir L.
09:23
Šajā pirmajā gadījumā mēs saprastu –
09:25
tas ir pusviļņa garums.
09:27
L, 1/2 viļņa garuma ietilpst garumā L.
09:32
Šis 1/2 viļņa garuma ir vienāds ar noteiktu attālumu.
09:36
Attālums, ar ko ir vienāds 1/2 viļņa garuma,
09:38
šim pirmajam stāvvilnim, ko esam izveidojuši,
09:41
ir tikai 1/2 lambda.
09:45
Tas nozīmē, ka lambda ir vienāds ar 2 L.
09:50
Lūk, tā.
09:51
Šī viļņa lambda ir 2 L.
09:56
Un mēs to saucam par pamatfrekvenci,
09:58
vai pamatviļņa garumu.
10:00
Un tas ir īpašs nosaukums, jo šo tu dzirdēsi.
10:03
Ja tu pūtīsi pāri caurulei, šo tu dzirdēsi.
10:05
Tā skanēs skaļi.
10:06
Šo viļņa garumu tu dzirdēsi.
10:08
Bet tas nav vienīgais, ko tu vari izveidot.
10:10
Vienīgā prasība šeit ir, lai šie gali
10:12
svārstītos kā traki.
10:15
Mēs zinām, ka galiem ir jābūt blīzuma punktiem.
10:17
Šajā gadījumā mums bija mezgla punkts pa vidu,
10:20
divi blīzuma punkti galos.
10:21
Jautājums ir, kādu citu stāvvilni tu varētu izveidot?
10:24
Vēl viens būtu –
10:25
šeit jābūt blīzuma punktam,
10:27
jābūt blīzuma punktam otrā galā,
10:29
bet pa vidu varētu būt vairāki mezgla punkti,
10:31
nevis tikai viens mezgla punkts.
10:34
Pieņemsim, ka mēs darījām kaut ko šādu.
10:37
Pieņemsim, ka mums bija šāds vilnis.
10:40
Tagad, blīzuma punkts šajā galā, blīzuma punkts šajā galā,
10:43
tam tā ir jābūt, jo caurulē ar abiem vaļējiem galiem,
10:45
vaļējiem galiem ir jābūt blīzuma punktiem
10:47
daļiņas pārvietojumam.
10:49
Un tagad mums pa vidu ir divi mezgla punkti.
10:52
Mums ir divi mezgla punkti pa vidu,
10:54
divi blīzuma punkti.
10:55
Cik liela viļņa garuma daļa ir šī?
10:57
Pārbaudīsim.
10:57
Šis bija pilns viļņa garums, viss zilais.
10:59
Šis zaļais ir līdz pat augšai
11:02
un tad līdz pat apakšai.
11:04
Paskaties – tas ir pilns viļņa garums.
11:06
Šajā gadījumā L, šīs caurules garums,
11:09
ir vienāds ar vienu pilnu viļņa garumu otrajai...
11:12
to sauc par otro harmoniku.
11:14
Arī tāda var izveidoties.
11:15
To tik daudz nedzird.
11:17
Bet, ja tu analizētu frekvences,
11:21
tu redzētu, ka tur ir arī nedaudz no tās frekvences,
11:22
arī nedaudz no tā viļņa garuma.
11:24
Šajā gadījumā lambda ir vienāds ar L.
11:27
To sauc par otro harmoniku.
11:29
Es to saukšu par lambda 2.
11:32
Lambda 2 ir vienāds ar L.
11:34
Tā ir otrā harmonika.
11:38
Un tu vari atrast trešo harmoniku.
11:40
Paskatīsimies, kas vēl būtu iespējams?
11:42
Pamēģināsim vēl vienu.
11:43
Tu zini, ka šajā galā ir jābūt blīzuma punktam,
11:45
jo tas ir vaļā, blīzuma punkts šajā galā, jo tas ir vaļā,
11:48
bet tā vietā, lai pa vidu būtu tikai viens vai divi mezgla punkti,
11:50
man varētu būt trīs.
11:51
Es iešu līdz pat augšai,
11:54
un tad es iešu līdz pat apakšai,
11:57
un tad es iešu
11:57
atkal līdz pat augšai.
11:59
Šeit ir blīzuma punkts šajā galā, blīzuma punkts šajā galā,
12:03
tagad pa vidu ir viens, divi, trīs mezgla punkti.
12:07
Un cik liela viļņa garuma daļa ir šī?
12:09
Paskatīsimies.
12:10
Atsauksimies uz mūsu viena viļņa garumu.
12:12
Tas sākas apakšā,
12:13
un tad tas iet līdz pat augšai,
12:16
un tad tas iet līdz pat apakšai,
12:18
bet šis turpina iet.
12:19
Tas ir vairāk nekā pilns viļņa garums.
12:21
Jo tā ir tikai šī daļa.
12:23
Tas ir viens pilns viļņa garums.
12:24
Tagad man jāiet atkal līdz pat augšai.
12:26
Šis vilnis patiesībā ir pusotra viļņa garuma.
12:30
Šis daudzums ir viena papildu puse no viļņa garuma,
12:33
tātad tas bija pusotrs viļņa garums.
12:35
Šajā gadījumā L, kopējais caurules garums,
12:38
šeit nemainās.
12:40
Kopējais caurules garums ir L.
12:42
Šoreiz viļņa garums tur ietilpst,
12:44
un tur ietilpst 1,5 viļņa garumi.
12:47
Tās ir 3/2 no viļņa garuma.
12:50
Tas nozīmē, ka lambda ir vienāds ar 2 L dalīts ar 3.
12:55
Šajā gadījumā – lambda 3,
12:58
to sauks par trešo harmoniku.
13:02
Tas ir trešais iespējamais viļņa garums, kas tur var ietilpt.
13:06
Tam vajadzētu būt 2 L dalīts ar 3.
13:08
Un tā tas turpinās.
13:10
Var būt ceturtā harmonika, piektā harmonika,
13:12
katru reizi, kad tu šeit pievieno vēl vienu mezgla punktu,
13:14
vienmēr ir jābūt blīzuma punktam vienā galā,
13:16
blīzuma punktam otrā.
13:18
Tie ir iespējamie viļņu garumi,
13:19
un, ja tu gribētu visus iespējamos,
13:22
tu, iespējams, vari saskatīt šeit sakarību.
13:23
Skaties: 2 L, tad tikai L, tad 2 L dalīts ar 3,
13:28
nākamais izrādās ir 2 L dalīts ar 4,
13:30
un tad 2 L dalīts ar 5, 2 L dalīts ar 6,
13:32
un, ja tu gribētu tos visus pierakstīt, nu re...
13:36
lambda n ir vienāds ar...
13:37
tie ir visi iespējamie viļņu garumi — 2 L dalīts ar n,
13:42
kur n ir vienāds ar 1, 2, 3, 4 un tā tālāk.
13:48
Paskaties, ja es šeit ievietotu 'n = 1',
13:51
es iegūtu 2 L.
13:52
Tas ir pamatvilnis.
13:53
Tu ievieto n = 1, tu iegūsti pamatvilni.
13:55
Ja es ievietoju n = 2, es iegūstu 2 L dalīts ar 2.
13:58
Tas ir vienkārši L.
13:59
Tā ir mana otrā harmonika,
14:00
jo es ievietoju n = 2.
14:02
Ja es ievietoju n = 3, es iegūstu 2 L dalīts ar 3,
14:05
tā ir mana trešā harmonika.
14:06
Tas man pasaka visus iespējamos viļņu garumus,
14:09
ko es iegūstu šim stāvvilnim.
14:12
Tātad, tas ir gadījums ar abiem vaļējiem galiem.
14:13
Nākamajā video,
14:15
es tev parādīšu, kā rīkoties ar caurulēm, kam viens gals ir vaļā, bet otrs ciet.
Eksperta komentārs
Video skaidrots, kāpēc, pūšot gaisu pāri pudeles kakliņam, rodas skaidri dzirdams tonis, un sasaista šo parādību ar rezonansi un stāvviļņiem gaisa kolonnā. Pudele tiek modelēta kā “caurule ar gaisu”, kurai var būt viens gals noslēgts (pudeles dibens) un viens gals vaļā (kakliņš). Galvenā doma: pūšana rada gaisa svārstības, bet skaņa kļūst skaļa un stabila tikai tad, ja tās “trāpa” caurules dabiskajam svārstību režīmam. Tad iestājas rezonanse: vilnis atstarojas no robežām, pārklājas ar jaunām svārstībām un noteiktā veidā pastiprina pats sevi, izveidojot stāvviļņa rakstu. Īpaša uzmanība pievērsta robežnosacījumiem: Slēgtajā galā gaisa daļiņas gandrīz nevar brīvi kustēties, tāpēc svārstības tur ir ļoti mazas. Vaļējā galā gaiss var kustēties daudz brīvāk, un svārstību amplitūda tur ir lielāka.
Video uzskatāmi parādīts, kā stāvvilni var interpretēt kā gaisa daļiņu pārvietojumu dažādos caurules punktos: vienā un tajā pašā brīdī dažādās vietās gaiss ir “nobīdīts” atšķirīgi (uz vienu vai otru pusi). Laikam ejot, šis pārvietojuma “zīmējums” it kā dejo, bet svarīgākais — mezglu un blīzumu izvietojums telpā paliek tajās pašās vietās. Tāpēc to sauc par stāvvilni: atšķirībā no skrejoša viļņa maksimums nevirzās pa cauruli uz priekšu, bet svārstības notiek “uz vietas”. Noslēgumā tiek izcelts, ka caurulē neveidojas jebkurš vilnis, bet tikai noteikti “atļautie” režīmi: tie ir stāvviļņi ar dažādu mezglu skaitu caurules iekšpusē. Pamatrežīms parasti skan visspēcīgāk, bet papildus var parādīties arī harmonikas (augstāki toņi), kuras var noteikt, analizējot skaņas sastāvu.
Svarīgs uzsvars: grafiks nerāda gaisa molekulu kustību augšup–lejup — skaņā gaiss galvenokārt kustas pa cauruli uz priekšu un atpakaļ, un tieši šīs pārvietojumu tiek attēlots video.
Jēdzieni: skaņa, rezonanse, stāvvilnis, mezgls, blīzums, harmonikas, pamattonis.